Happy Birthday tango versijā: Vienkārši lieliski

Šodien, meklējot kādu apsveikuma tango Evitai dzimšanas dienā, gluži nejauši uzdūros Happy Birthday tango versijai. Manuprāt, lielisks pārlikums, piedevām lieliskā izpildījumā, kas varētu patikt ne tikai tango mīļiem.

Daudz laimes dzimšanas dienā, Evita!

Advertisements

Vai tu dejo mūzikā? Vai varbūt tomēr vārdos?

Pirms pāris nedēļām biju aizgājis uz Yo adivino el parpadeo: izrādi par diviem tango dejotājiem, kas satikušies pēc 20 gadu šķiršanās (sentir, que es un soplo la vida, que veinte años no es nada). Izrāde par tango, par Buenosairesu, par attiecībām, par dzīvi. Tā sākotnējas kā sadzīves komēdija ar daudz porteño (buenosairesiska) humora, kas izrādes gaitā kļūst arvien tumšāks, pamazām pārejot absolūti melnā, izskaņā aizvedot darbu līdz drāmai. Ļoti laba izrāde: esat Buenosairesā, noteikti aizejiet.

Bet ne par to vēlējos rakstīt. Turpināt lasīt

Cik ilgi jau tu dejo tango?

Šis ir ļoti populārs un ļoti grūti atbildams jautājums. Populārs, jo tango etiķete (un arī veselais saprāts: nav vērts sākt dejot, pirms esi sapratis mūzikas raksturu) pieprasa izveikt nelielu small-talk partneru starpā starp dejām. Tradicionāli pirmie divi jautājumi ir Kā tevi sauc? un No kurienes tu esi? Tie ir small-talk-a vieglākā daļa. Turpināt lasīt

Cūkas driķos jeb nepieciešama palīdzība: latviešu etnogrāfisko deju apraksti

Apzinoties, ka šī raksta tēma ar tango būs saistīta tikai pastarpināti, tomēr pavaicāšu arī šeit.

Lietas apstākļi ir sekojoši: savas dzimšanas dienas trešo vakaru svinēju savā iemīļotajā milongā. Pēc tradicionālā valša milongas organizators un mans labs draugs Augusto pēkšņi pieprasīja, lai es visiem parādu un iemācu kaut ko no polca letona. Turpināt lasīt

Dirty dancing

Rudens Buenosairesā ir labs ar to, ka milongās beidzot ir iespējams uzlūgt dejot franču meitenes. Es pieļauju, ka, iestājoties rudenim, viņas nevis sāk mazgāties biežāk, bet, krītoties gaisa temperatūrai, sāk svīst (un līdz ar to arī “smaržot”) mazāk, līdz ar to knaģis deguna aizspiešanai uz milongu vairs līdzi nav jāņem.

P.S. Ar franču puišiem gan es dejošanu atlikšu vismaz līdz ziemai, ja ne uz visiem laikiem: rudens viņu “aromātu” nav uzlabojis itin nemaz: nez, viņi futbolu spēlē pirms nākšanas uz milongu, vai?

Dejo Gabriels un Anālija

Nevaru noturēties nepadalījies: Vija man dzimšanas dienā Sejasgrāmatā iemūrējusi mana patlaban vismīļākā dejotāju pāra – Gabriela Missē (Gabriel Missé) un Anālijas Senturionas (Analia Centurión) – D’Arienzo valša Lagrimas y Sonrisas (Asaras un smaidi) izpildījumu. Kārtējo reizi nospriedu, ka mazais Gabriels skolā droši vien nekad negāja uz fizikas stundām, līdz ar to viņš nav iemācījies, ka tas, ko viņš reizēm dara, ir pretrunā ar fizikas likumiem…

Liels paldies Vijai! Jā, arī citi lasītāji drīkst turpināt sveikt mani dzimšanas dienā ar savu iemīļoto dejotāju video (komentāros, lūdzu, zemāk).

Cita starpā: Vakar arī dzimšanas dienas milongā dejoju valsi, tiesa citu valsi, un izpildījums arī visai ievērojami atpalika no šajā video redzamā 😉

Viesblogeris Valērijs: Kreolu valsis

Blogošana ir nopietna padarīšana, un, lai arī atsevišķas tēmas bieži vien pašas prasīt prasās tapt uzrakstāmas, tomēr ar laikiem ir tā kā ir: visu laiku jāapmeklē tango nodarbības un milongas (starp citu, arī par to taču vajadzētu ieblogot, vai ne?), tad vēl tāda ķēpa kā apaļa jubileja uzkrīt uz galvas, un trīs dienas no tavas dzīves pazūd melnajā caurumā kā nebijušas. Lūk, šādos gadījumos jāaicina palīgā viesblogeri, kurus arī interesē tava bloga tēma, bet, tā kā pašiem sava bloga viņiem nav vai arī viņu blogs ir par citu tēmu, tad viņi labprāt tev piesakās palīgā. Līdz ar to šodienas viesblogeris ir Valērijs ar tēmu Kreolu valsis.

Starp citu, ja Tev, manu dārgo lasītāj, ir vēlme kontributēt šim blogam (ar kādu ar tango saistītu tēmu, protams), Tu vienmēr esi laipni aicināts to darīt: pieraksties komentārā pie šī raksta, sūti man epastu vai ziņu Sejasgrāmatā vai čiepstētavā, galu galā: ņem un piezvani!

Bet nu: vārds Valērijam!

Dzīvojot Dienvidamerikā, dažkārt iedomājos par kreoliem – pirmo kolonizatoru (spāņu un portugāļu) pēcnācējiem, kā arī cilvēkiem, kas dzimuši jauktā (piemēram, spāņu un indiāņu) laulībā. Personiski neesmu ne viens, ne otrs, tomēr  interese par tēmu ir, jo esmu pirmās paaudzes iebraucējs Argentīnā. Man pašlaik ir iestājies tāds posms, kad gribas uzzināt vairāk par Dienvidamerikas kultūru un vēsturi. Reizē arī gribas padalīties ar izlasīto, tāpēc nolēmu izzināt un dalīties ar jaunapgūto informāciju ar tautiešiem. Pierakstīšana palīdz arī pašam labāk noformulēt domas un tēmu. Turpināt lasīt

Buenosairesā ikviens ir tango profesors

Tango apguves procesā, tāpat kā ikvienā nopietnā mācību procesā vienmēr pienāk ļoti nepatīkamais, bet vienlaikus arī ļoti nepieciešamais ceļa posms, kurā tu sāc atšķirt labu no ļauna, bet pats labi performēt vēl nespēj (dažkārt tas izraisa akūtas tango “bahona” lēkmes). Mana tango ceļa gadījumā patlaban esmu tieši šai posmā: kad skatos, kā dejo citi, arvien vairāk saredzu kļūdas, neprecizitātes un nesmukumus, ko viņi pieļauj. Vienlaikus apzinos, ka arī pašam diezin cik labi vēl nesanāk. Šī stāvokļa priekšrocība ir, ka arvien biežāk arī pats dejojot sajūtu, kas ir tas, kas man nepadodas nemaz vai arī padodas viduvēji, un ko, līdz ar to, milongās ar mazpazīstamiem partneriem nevajadzētu mēģināt izpildīt: efekts ātri vien pārvērtīsies par defektu. Turpināt lasīt