Buenosairesā ikviens ir tango profesors

Tango apguves procesā, tāpat kā ikvienā nopietnā mācību procesā vienmēr pienāk ļoti nepatīkamais, bet vienlaikus arī ļoti nepieciešamais ceļa posms, kurā tu sāc atšķirt labu no ļauna, bet pats labi performēt vēl nespēj (dažkārt tas izraisa akūtas tango “bahona” lēkmes). Mana tango ceļa gadījumā patlaban esmu tieši šai posmā: kad skatos, kā dejo citi, arvien vairāk saredzu kļūdas, neprecizitātes un nesmukumus, ko viņi pieļauj. Vienlaikus apzinos, ka arī pašam diezin cik labi vēl nesanāk. Šī stāvokļa priekšrocība ir, ka arvien biežāk arī pats dejojot sajūtu, kas ir tas, kas man nepadodas nemaz vai arī padodas viduvēji, un ko, līdz ar to, milongās ar mazpazīstamiem partneriem nevajadzētu mēģināt izpildīt: efekts ātri vien pārvērtīsies par defektu.

No otras puses, ir arī jautri brīži, jo kopā ar citiem apņēmības pilniem tango studentiem vari sēdēt milongā un sist klaču par apkārtējiem dejotājiem. Tas nedaudz atgādina fizmatu laikus, kad ar JK, atpūšoties no nopietnām sarunām par bitiem, baitiem un programmēšanas topiku kā tādu, tenkojām par citiem studentiem, par pasniedzējiem; sākot strādāt, arī par darba kolēģiem.

Un tagad ar tango ir līdzīgi. Piektdienas vakarā sēdējām milongā un pļāpājām ar JM, ar kuru kopā apgūstam tehniku pie Adrianas. Bija valša tanda, un mēs atpūtāmies, protams, nedaudz uzklačojot. Uzmetu aci deju grīdai un ievēroju, ka (un kā) dejo M., ar kuru personiski pazīstams neesmu, bet ar laiku, vismaz pēc sejas, jau lielu daļu tangerosu tu iepazīsti tāpat. Tā kā M. uz šo milongu nāk reti, tad agrāk viņu dejojam nebiju redzējis. Tikai zināju, ka viņš ir tango pasniedzējs. M. dejošanas stils man šķita nedaudz, maigi izsakoties, savāds, kā rezultātā mums ar JM izvērsās sekojoša saruna:

A: klau, vai tiešām M. vada tango nodarbības?

JM: jā.

A: tev nešķiet, ka viņš, būdams tango pasniedzējs, dejo… uhm… nedaudz… uhm… dīvaini?

JM: viņš dejo vienkārši atbaidoši [JM ir ļoti tiešs puisis, kurš vienmēr saka to, ko domā, atšķirībā no manis, kas ieaudzinātā pārprastā pieklājīguma dēļ cenšas būt diplomātisks].

JM [turpinot domu]: Buenosairesā ikviens ir tango profesors. Tu, A, iespējams, esi vienīgais cilvēks Buenosairesā, kurš tango klases nepasniedz. Būtu pēdējais laiks uzsākt 😉 [ar tieši šādu ironisku smailiju sejā]

A: mjā, es laikam vēl nedaudz pagaidīšu: pašcieņa un paškritiskums man vēl neļauj sniegt klases.

JM: ļoti prātīgs lēmums 🙂

 

¿Un par ko milongās klačojas tangerosi Latvijā?

Advertisements

Ir ko piebilst?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s