Viesblogeris Valērijs: Kreolu valsis

Blogošana ir nopietna padarīšana, un, lai arī atsevišķas tēmas bieži vien pašas prasīt prasās tapt uzrakstāmas, tomēr ar laikiem ir tā kā ir: visu laiku jāapmeklē tango nodarbības un milongas (starp citu, arī par to taču vajadzētu ieblogot, vai ne?), tad vēl tāda ķēpa kā apaļa jubileja uzkrīt uz galvas, un trīs dienas no tavas dzīves pazūd melnajā caurumā kā nebijušas. Lūk, šādos gadījumos jāaicina palīgā viesblogeri, kurus arī interesē tava bloga tēma, bet, tā kā pašiem sava bloga viņiem nav vai arī viņu blogs ir par citu tēmu, tad viņi labprāt tev piesakās palīgā. Līdz ar to šodienas viesblogeris ir Valērijs ar tēmu Kreolu valsis.

Starp citu, ja Tev, manu dārgo lasītāj, ir vēlme kontributēt šim blogam (ar kādu ar tango saistītu tēmu, protams), Tu vienmēr esi laipni aicināts to darīt: pieraksties komentārā pie šī raksta, sūti man epastu vai ziņu Sejasgrāmatā vai čiepstētavā, galu galā: ņem un piezvani!

Bet nu: vārds Valērijam!

Dzīvojot Dienvidamerikā, dažkārt iedomājos par kreoliem – pirmo kolonizatoru (spāņu un portugāļu) pēcnācējiem, kā arī cilvēkiem, kas dzimuši jauktā (piemēram, spāņu un indiāņu) laulībā. Personiski neesmu ne viens, ne otrs, tomēr  interese par tēmu ir, jo esmu pirmās paaudzes iebraucējs Argentīnā. Man pašlaik ir iestājies tāds posms, kad gribas uzzināt vairāk par Dienvidamerikas kultūru un vēsturi. Reizē arī gribas padalīties ar izlasīto, tāpēc nolēmu izzināt un dalīties ar jaunapgūto informāciju ar tautiešiem. Pierakstīšana palīdz arī pašam labāk noformulēt domas un tēmu.

Kad kādā interneta radio stacijā atskanēja ritmiskas sērijas ar kastaņešu klikšķiem, kas sprēgāja kaut kur starp afrikāņu bungu rīboņu un ģitāras stīgām, man bija interese noskaidrot, kas tā ir par mūziku. Talkā tika ņemts Google, un nu jau es zinu, ka maigāks un mazāk tradicionāls, kreolu valsis mūsdienās joprojām ieņem zināmu atpazīstamību Latīņamerikas sabiedrībā, un ir īpaši nozīmīga Peru kultūras sastāvdaļa.

Kreolu valsis ir tradicionālais Eiropas valsis, kas tika pielāgots Latīņamerikā laikā, kad šīs zemes bija kolonizējusi Spānijas impērija. Šī mūzika krietni atšķiras no Eiropas valša, tango un citām Dienvidamerikas dejām. 19.gs. sākumā tādās pilsētās, kā Buenosairesa, Lima un Montevideo tika dejots Eiropas valsis , jo īpaši starp augstākajiem sociālajiem slāņiem, aizstājot tādas vecākas dejas kā mazurka, un, pastāvot līdztekus jaunajām, no kurām populārākā tolaik bija polka. Tomēr tieši Limā tradicionālais valsis pamazām vien tika izmainīts pēc kreolu patikas, tāpēc to bieži dēvē par peruāņu valsi, īpaši kaimiņvalstīs, kur nosaukums peruāņu valsis tika izmantots lai atsauktos uz šo deju valstīs ārpus Peru.

Mainoties ritma struktūrai un soļu garumam, mainījās arī mūzikas instrumenti, un visā Latīņamerikā valsis ieguva atšķirīgas iezīmes, saskaņā ar katras valsts kultūras īpatnībām. Tāpat kā pārējā kreolu mūzika, valsis ietver divus galvenos instrumentus, kas pārstāv Eiropas un Āfrikas mantojumu. Tie ir ģitāra un perkusijas instruments, ko sauc par cajón (tulkojumā “atvilkne”). Pēdējā patiešām izskatās pēc atvilknes vai kastes, cēlusies no Peru, un to spēlē, plakšķinot ar plaukstām pa plānu finiera virsmu. Šo mūzikas veidu raksturo izsmalcināts spāņu ģitāras skanējums, kastaņešu grabināšana un bungošana pa minēto “atvilkni”, uzsēžoties tai virsū. Dziesmu teksti runā par mīlestību, cilvēku dzīvi un attiecībām sabiedrībā, kā arī smeldzoši slimīgām ilgām pēc pagājušā, dzimtenes, arī mājām.

Apvienojoties Eiropas, Āfrikas un Peru pamatiedzīvotāju mūzikas elementiem, kreolu valsis kļuva plašāk pazīstams sabiedrībā. 1920. -1930. gados kreolu valsis kļuva par galveno muzikālās un dejas izteiksmes veidu pilsētas strādnieku šķiras ļaudīm, dziesmu tekstos atspoguļojot viņu pašu kultūru, personības, konfliktus un vērtības. Pilsētnieki attīstītīja šo stilu, par spīti tam, ka glaunais sabiedrības gals to novērtēja kā nepiedienīgu un pat iekrita tādās galējībās, ka aizliedza šādas mūzikas izplatību. Tomēr tautas gribai nepagurstot, populārais tautas komponists un dziedātājs Chabuca Granda (latviski Čabuka Granda) padarīja šo mūzikas žanru plaši pazīstamu visā Latīņamerikā caur savām koncerttūrēm, un starp 1950. un 1970.gadiem popularitātes augstumus savā zemē un starptautiski piedzīvoja daudzi peruāņu valša mūziķi un dziedātāji (skat. zemāk)

Kreolu valsis pēcāk attīstījās vairākos būtiski atšķirīgos žanros, no kuriem vispopulārākais ir tango valsis. Tomēr, pirms ķerties pie tango, es vēlējos ieskicēt priekštatam nedaudz senāku vēsturi, tā sacīt, nostiprināt pamatus. Zemāk ieskatam varat noklausīties dažas kompozīcijas.

Vārdnīca

Vals criollo: kreolu valsis

Vals peruano: peruāņu valsis

Mūzika

Alicia Maguiña: Viva el Peru y sereno

Fiesta Criolla: Claro luna

Eva Ayllón: Nuestro secreto, Somos amantes

Lucha Reyes: Regresa

Vēl daži populāri kreolu valša izpildītāji

  • Felipe Pinglo Alva
  • Laureano Martinez
  • Carlos Saco
  • Filomeno Ormeño
  • Alicia Maguiña
  • Los Trovadores del Peru
  • Los Chalanes del Peru
  • Los Morochucos
  • Los Embajadores Criollos
  • Lucha Reyes
  • Los Troveros Criollos
  • Fiesta Criolla
  • Eva Ayllón
  • Arturo Cavero
  • Chabuca Granda
  • Augusto Polo Campos
Advertisements

Ir ko piebilst?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s