Pedantisms

Nu kādēļ, kādēļ, sakiet, dārgie draugi, es esmu tāds pedants?!

Lūk, vakar milongā es nevis no sirds priecājos par to, cik man forši sanāk giro de tres gan uz labo, gan kreiso pusi (ko pirms mēneša milongās vēl nevarēju izpildīt), arī ne par to, ka uz labo pusi man tīri labi sanāk arī giro de ocho (pēdējo 2 nedēļu sasniegums) un pat ne par to, ka man pirmo reizi milongā sanāca giro de cuatro uz kreiso pusi (kas nozīmē, ka drīz sanāks arī giro de ocho uz kreiso pusi, jo tas ir giro de tres + giro de cuatro).

Nē, es visu nakti iekšēji cepos, ka man sanāk draņķīgas enrosques (ko mēs pie Adrianas vēl nemaz neesam tā kārtīgi “tīrījuši”) un ka ne visām dziesmām varu atpazīt muzikālo frāžu beigas (par ko mums Adriana tikai vakar pastāstīja).

Frīks, iet uz milongu nevis dejot&priecāties, bet gan mocīt sevi:-(