7 milongas nedēļā. Trešdiena: Maldita milonga @ Buenos Aires Club, con orquesta típica El Afronte

Mani vienmēr ir pārsteigusi tango tūristu (un ceļotāju) fiziskā un garīgā izturība, kad viņi, mēnesi esot Buenosairesā, iet uz milongu katru vakaru, līdztekus pieķerot klāt 2-3 tango klases dienā.

Tad nu padomāju, ka varētu pamēģināt arī es. Mēnesi gan es laikam neizturēšu, paeksperimentēšu vienu nedēļu. Tiesa, eksperiments nebūs gluži “tīrs”, jo šonedēļ man ir nedaudz mazāk klašu kā parastajās nedēļās (vakar nebija nevienas). Visu milongu apmeklējumus atreferēšu šeit. Eksperimenta ietvaros katru vakaru centīšos apmeklēt citu milongu, redzēs, kā man tas izdosies.

Trešdiena, 27.jūnijs: Maldita milonga@Buenos Aires club

Vakar biju “slinks” un aizdevos uz “piemājas” milongu: divarpus kvartālus līdz Buenos Aires club, kur trešdienās notiek Maldita milonga (Nolādētā milonga). Gan pats klubs, gan arī trešdienu milonga (kurai ir “māsa” – Bendita milonga (Svētītā milonga) – pirmdienās, tais pašās telpās, ar tiem pašiem organizatoriem, ar to pašu orķestri un pat ar tiem pašiem regulārajiem apmeklētājiem) ir ļoti atmosfērīgi, un orķestris El Afronte spēlē vienkārši lieliski (skat. video), kas droši vien arī nosaka nemainīgus šīs milongas panākumus jau 5 gadu garumā: jā, visu jūliju pirmdienās un trešdienās milongā būs speciāli milongas 5 gadu jubilejas pasākumi. 5 gadi, starp citu, milongai Buenosairesā ir diezgan ievērojams vecums: daudzas milongas “nomirst” pat nesagaidījušas gada jubileju.

Kā citas šīs milongas priekšrocības var minēt iespēju dejot dzīvā orķestra pavadījumā, kas, pirmkārt, ir interesanta pieredze un, otrkārt, jo sevišķi tūristu pārpildītajos vasaras mēnešos, ļauj nedaudz arī nedaudz brīvāk padejot, jo ne visi uzdrošinās dejot pie dzīvās mūzikas – tas ir stipri vien sarežģītāk, jo sevišķi, ja perfekti nepārzini orķestra repertuāru. Un, protams, divu kvartālu attālums no mājām arī ir neapšaubāms pluss.

Kā zināms, priekšrocības bez pakaļrocībām nemēdz eksistēt. Zāles deju grīda (izlikta ar ne pārāk nolīdzinātiem dēļiem) ir diezgan pabaisa, jebkurā brīdī vari uzdurties nelīdzenumam, kas tevi izbalansē no līdzsvara. Dāmām ar smailiem kurpju papēžiem arīdzan ir liels risks papēdi atstāt starp deju grīdas dēļiem.

Otra pakaļrocība, ko esmu pamanījis tikai pēdējā laikā, ir dejošanas kvalitāte. Kamēr vēl nebiju uzsācis savas intensīvās tango studijas, man viss šķita lieliski: kā jau agrāk laikam rakstīju, tango klases pie señorita talibán, kā esam iesaukuši Adrianu, ir izraisījušas sajūtu, ka milongās visi, ieskaitot arī mani pašu, dejo arvien sliktāk. Tā kā ne visi milongerosi apmeklē señorita talibán vai līdzvērtīgas nodarbības (es pieļauju, ka liela daļa vispār tango klases ir ņēmusi pusgadu pirms 5 gadiem), tad viņu dejošanas līmenis degradējas straujāk par manējo. Kaut arī Buenosairesā patlaban nav pati akūtākā tūrisma sezona, vakar tomēr dejoju ar ļoti starptautisku publiku: vienu japānieti, pāris amerikānietēm, vienu vācieti, vienu austrieti, vienu ļoti labi dejojošu argentīnieti un vairākām viduvēji līdz pat vienkārši baisi (lai neteiktu nemaz) dejojošām argentīnietēm. Daudzas tangerosas diemžēl nevarēja patstāvīgi noturēties uz savas ass, un amerikānietes, kā jau lielais vairums anglosakšu dejotāju, vienkārši fiziski nespēja nevienu kombināciju pabeigt bez boleo, neatkarīgi no tā, vai tas iekļaujas mūzikā vai ne. Vēl ir dejotājas, kas spāņu vārdu llevar (tango – “vadīt”, bet citos kontekstos tas nozīmē arī “stumt”) saprot pārāk burtiski: tad nu viņas ar spēku arī ir jāstumj pa deju zāli. Aizraujoši, vai ne?

Vērtējums (5 baļļu sistēmā)

  • Atmosfēra: 5
  • Orķestra mūzika: 5
  • “Nedzīvā” mūzika: 4 (nav slikti, bet varētu būt daudzveidīgāka)
  • Lokācija: 5 (San Telmo!)
  • Deju grīda: 2
  • Bārs: 4 (dzērieni nav pārāk dārgi, un atsevišķi pīrādziņu veidi ir arī garšīgi, diemžēl garšīgie ap pusnakti beidzas)
  • Dejošanas līmenis: 3

Kopvērtējums: 4. Ņemot vērā atrašanās vietu, brīnišķīgo orķestri un kopējo atmosfēru, šī ir lieliska milonga, kuru apmeklēt tajos pirmdienu un trešdienu vakaros, kad ir slinkums doties kur tālāk. Galu galā, var iedzert glāzi vīna, izbaudīt lielisko orķestri un dejot nedaudz un piesardzīgi, lai neizmežģītu kāju vai plecu. Kad būsiet Buenosairesā, noteikti aiziesim: ar Ilzi, Daci, Jurģi, Valdu, Bredu, Viju, Lailu, Margitu mēs jau tur esam bijuši. Bija taču pavisam jauki, vai ne?

Tagad tik jāizdomā, kurp doties šovakar: uz Niño bien vai Soho tango @ Villa Malcolm. Ko jūs man ieteiktu?

Advertisements

Ir ko piebilst?

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s