Vienkārši brīnišķīgs tango! – Nuevo Quinteto Real: Ensueños

Advertisements

Replika par tango tūrismu

Statuss

Mīļās tangeras (un droši vien arī tangerosi, bet es nevienu latviešu tango dejotāju te neesmu saticis): es Jūs patiesi apbrīnoju par spēju mēnesi no vietas iet uz milongām Buenosairesā. Es pēc sava eksperimenta 5 dienām jau esmu lupatās. Nu labi, daļēji vainojama droši vien arī vakardienas teledzeršana, kad man “netīšām” iztukšojās pudele vīna un pudele šampanieša, bet nu vienalga dziļš respekts!

Cita starpā vēlējos piebilst (tiem, kas vēl neredzēja Sejasgrāmatā), ka būšu Latvijā no 31. jūlija līdz 11. septembrim (tās ir vakardienas iedzeršanas tiešas sekas). Līdz ar to mēs noteikti tiksimies kādā no Rīgas milongām. Un pavisam noteikti arī Tango suņu festivālā!

Uz drīzu sadancošanos!

7 milongas nedēļā: projekts turpinās

Statuss

7 milongu projekts turpinās. Tā kā šodien pēc vakardienas Niño Bien apmeklējuma pamodos vēlu, un uzreiz bija jāskrien uz 2 klasēm un tagad atkal jādodas uz piektdienas milongu – El Gardel de Medellin (būšu tur pirmo reizi) – tad vakardienas baisos un šīsnakts, cerams, ne tik baisos tango piedzīvojumus aprakstīšu rīt vai parīt.

Jā setsdienas plāns jau arī gandrīz skaidrs: biju izņemt savas jaunās tango kurpes un Fabio Shoes kurpju pārdevēja Veronika mani uzaicināja rīt uz Sunderland, kur viņa sniegs priekšnesumu. Tā ka rīt par 90% dodos uz Sunderland (lai arī man ir ļoti bail, jo tā ir manas pasniedzējas iemīļotā milonga, kur, kā runā, visi dejojot ļoti labi).

Labi, skrienu, atā!

7 milongas nedēļā. Trešdiena: Maldita milonga @ Buenos Aires Club, con orquesta típica El Afronte

Mani vienmēr ir pārsteigusi tango tūristu (un ceļotāju) fiziskā un garīgā izturība, kad viņi, mēnesi esot Buenosairesā, iet uz milongu katru vakaru, līdztekus pieķerot klāt 2-3 tango klases dienā.

Tad nu padomāju, ka varētu pamēģināt arī es. Turpināt lasīt

Par skolotājiem un Skolotājiem: Džonijs Lamberts (Jonny Lambert)

Jau kopš pašiem šī bloga pirmsākumiem esmu lolojis ideju izveidot ierakstu sēriju par saviem tango skolotājiem: gan par skolotājiem, gan arī par Skolotājiem. Tomēr visu laiku nevarēju saņemties, jo nebija skaidrs nedz formāts, nedz arī šajā sarakstā iekļaujamo cilvēku loks. Tad nu pēc ilgākas apdomāšanās esmu nonācis pie slēdziena, ka pats galvenais ir sākt. Un tad jau pa ceļam manīs, kurp šis ceļš mani aizvedīs. Viens gan ir skaidrs: visi cilvēki, kurus pieminēšu šai rakstu sērijā, ir lielākā vai mazākā mērā man kaut ko iemācījuši no tango – viņi ir noteikuši, kā es uztveru tango (gan mūziku, gan deju), ietekmējuši stilu, kā es dejoju vai vēlētos dejot nāktonē (vai arī, gluži otrādi, kā nevēlētos). Turpināt lasīt

Pedantisms

Nu kādēļ, kādēļ, sakiet, dārgie draugi, es esmu tāds pedants?!

Lūk, vakar milongā es nevis no sirds priecājos par to, cik man forši sanāk giro de tres gan uz labo, gan kreiso pusi (ko pirms mēneša milongās vēl nevarēju izpildīt), arī ne par to, ka uz labo pusi man tīri labi sanāk arī giro de ocho (pēdējo 2 nedēļu sasniegums) un pat ne par to, ka man pirmo reizi milongā sanāca giro de cuatro uz kreiso pusi (kas nozīmē, ka drīz sanāks arī giro de ocho uz kreiso pusi, jo tas ir giro de tres + giro de cuatro).

Nē, es visu nakti iekšēji cepos, ka man sanāk draņķīgas enrosques (ko mēs pie Adrianas vēl nemaz neesam tā kārtīgi “tīrījuši”) un ka ne visām dziesmām varu atpazīt muzikālo frāžu beigas (par ko mums Adriana tikai vakar pastāstīja).

Frīks, iet uz milongu nevis dejot&priecāties, bet gan mocīt sevi:-(