Par skolotājiem un Skolotājiem: Džonijs Lamberts (Jonny Lambert)

Jau kopš pašiem šī bloga pirmsākumiem esmu lolojis ideju izveidot ierakstu sēriju par saviem tango skolotājiem: gan par skolotājiem, gan arī par Skolotājiem. Tomēr visu laiku nevarēju saņemties, jo nebija skaidrs nedz formāts, nedz arī šajā sarakstā iekļaujamo cilvēku loks. Tad nu pēc ilgākas apdomāšanās esmu nonācis pie slēdziena, ka pats galvenais ir sākt. Un tad jau pa ceļam manīs, kurp šis ceļš mani aizvedīs. Viens gan ir skaidrs: visi cilvēki, kurus pieminēšu šai rakstu sērijā, ir lielākā vai mazākā mērā man kaut ko iemācījuši no tango – viņi ir noteikuši, kā es uztveru tango (gan mūziku, gan deju), ietekmējuši stilu, kā es dejoju vai vēlētos dejot nāktonē (vai arī, gluži otrādi, kā nevēlētos). Turpināt lasīt

Pedantisms

Nu kādēļ, kādēļ, sakiet, dārgie draugi, es esmu tāds pedants?!

Lūk, vakar milongā es nevis no sirds priecājos par to, cik man forši sanāk giro de tres gan uz labo, gan kreiso pusi (ko pirms mēneša milongās vēl nevarēju izpildīt), arī ne par to, ka uz labo pusi man tīri labi sanāk arī giro de ocho (pēdējo 2 nedēļu sasniegums) un pat ne par to, ka man pirmo reizi milongā sanāca giro de cuatro uz kreiso pusi (kas nozīmē, ka drīz sanāks arī giro de ocho uz kreiso pusi, jo tas ir giro de tres + giro de cuatro).

Nē, es visu nakti iekšēji cepos, ka man sanāk draņķīgas enrosques (ko mēs pie Adrianas vēl nemaz neesam tā kārtīgi “tīrījuši”) un ka ne visām dziesmām varu atpazīt muzikālo frāžu beigas (par ko mums Adriana tikai vakar pastāstīja).

Frīks, iet uz milongu nevis dejot&priecāties, bet gan mocīt sevi:-(

Vai tu dejo mūzikā? Vai varbūt tomēr vārdos?

Pirms pāris nedēļām biju aizgājis uz Yo adivino el parpadeo: izrādi par diviem tango dejotājiem, kas satikušies pēc 20 gadu šķiršanās (sentir, que es un soplo la vida, que veinte años no es nada). Izrāde par tango, par Buenosairesu, par attiecībām, par dzīvi. Tā sākotnējas kā sadzīves komēdija ar daudz porteño (buenosairesiska) humora, kas izrādes gaitā kļūst arvien tumšāks, pamazām pārejot absolūti melnā, izskaņā aizvedot darbu līdz drāmai. Ļoti laba izrāde: esat Buenosairesā, noteikti aizejiet.

Bet ne par to vēlējos rakstīt. Turpināt lasīt

Cik ilgi jau tu dejo tango?

Šis ir ļoti populārs un ļoti grūti atbildams jautājums. Populārs, jo tango etiķete (un arī veselais saprāts: nav vērts sākt dejot, pirms esi sapratis mūzikas raksturu) pieprasa izveikt nelielu small-talk partneru starpā starp dejām. Tradicionāli pirmie divi jautājumi ir Kā tevi sauc? un No kurienes tu esi? Tie ir small-talk-a vieglākā daļa. Turpināt lasīt

Buenosairesā ikviens ir tango profesors

Tango apguves procesā, tāpat kā ikvienā nopietnā mācību procesā vienmēr pienāk ļoti nepatīkamais, bet vienlaikus arī ļoti nepieciešamais ceļa posms, kurā tu sāc atšķirt labu no ļauna, bet pats labi performēt vēl nespēj (dažkārt tas izraisa akūtas tango “bahona” lēkmes). Mana tango ceļa gadījumā patlaban esmu tieši šai posmā: kad skatos, kā dejo citi, arvien vairāk saredzu kļūdas, neprecizitātes un nesmukumus, ko viņi pieļauj. Vienlaikus apzinos, ka arī pašam diezin cik labi vēl nesanāk. Šī stāvokļa priekšrocība ir, ka arvien biežāk arī pats dejojot sajūtu, kas ir tas, kas man nepadodas nemaz vai arī padodas viduvēji, un ko, līdz ar to, milongās ar mazpazīstamiem partneriem nevajadzētu mēģināt izpildīt: efekts ātri vien pārvērtīsies par defektu. Turpināt lasīt

Tango dzens: Tase tējas

Nejaušas apstākļu sakritības rezultātā, kad aptuveni pirms mēneša sāku pastiprināti pievērsties tango apguvei, manās rokās nonāca grāmatas Ne vējš, ne karogs elektroniskais eksemplārs, kuru ar lielu interesi pārlasīju. Iepriekšējo reizi to biju lasījis drukātā veidā, kad šī grāmata iznāca latviešu valodā 1991. gadā. Mani pārsteidza, ka manas pārdomas, pārlasot vairākus koanus no šī dzenbudisma tekstu krājuma, dīvainā kārtā sasaucās ar manām izjūtām tango nodarbībās un milongās. Tādejādi jau kopš pašiem bloga pirmsākumiem man ir vēlme apcerēt paralēles starp dzenu un tango. Šodien šo ieceri īstenoju, pārdomājot pirmo grāmatas koanu Tase tējas. Turpināt lasīt

Tango pilsēta: Vēstule no Buenosairesas

Pirmo reizi es ierados Buenosairesā 2008. gada 2.novembrī ar bagātīgu spāņu valodas frāžu krājumu: hola [sveiki], gracias [paldies] un una cerveza por favor [vienu alu, lūdzu]. Piecu mēnešu garumā plānotās vizītes mērķis bija spāņu valodas apguve, kas bija mans sens sapnis. Lai arī šo sapni biju vairākas reizes mēģinājis īstenot, tomēr nekas tā īsti prātīgs man no tā nebija iznācis. Turpināt lasīt